Aizsprosti

Par aizsprostiem uz Latvijas upēm. Par HES, izmantotiem un neizmantotiem dambjiem, bebru veidojumiem, cilvēku radītiem un neradītiem šķēršļiem. Par aizsprostu lomju zivju un citu ūdens organismu dzīvē. Par to, kādu ietekmi tie atstāj uz cilvēku.

No ūdeņu ekspertu tikšanās Dubultos 2020. gada 21. februārī:
Nevis - "nojauksim aizsprostus". "Nojauksim", protams, arī ir viens no atslēgvārdiem, taču var pamanīt, ka tas nav domāts kā mērķis, bet gan kā līdzeklis. Eiropā un pasaulē aizsprostu nojaukšana šobrīd ir topā, taču tas nenozīmē, ka tieši tāpat būtu jābūt arī Latvijā. Taču, no otras puses, uz Latvijas mazajām upēm ir 150 darbojošās mazās HES to 1200 aizsprostu skaitā, kuriem daudziem nav nekāda pielietojuma. Tie vienkārši piesārņo upi.
Kas iebildīs, ka bezjēgas aizsprosti būtu jānojauc? Vēl arī bebru veidotie sagāzumi!
Makšķernieki piezīmēja, ka aizsprostus zivis izmanto arī kā barošanās vietas un paslēptuves, taču turpat no zivju speciālistiem cita atziņa - bet kā ar nogulšņu pienestajām nārsta vietām, kā ar zivju migrācijas ierobežojumiem? Lasis un taimiņš, nēģis, zutis, vimba ir sugas, kas nārstam pārvar upi visā tās garumā. Laši un taimiņi savādāk nevar, jo nārstot iespējams tikai uz tīriem oļiem upju straujajās un seklajās vietās. Taču arī citām zivīm laiku pa laikam patīk mainīt savas barošanās un nārsta vietas.

 

 

Kas attiecas uz Lielās Juglas ūdens līmeni, tad pēc dažām stundām tas tika atgriezts normālā stāvoklī. Esot kļūdaini darbojušies aizvari.