TOMA EVAŅĢĒLIJS PAR JĒZUS BĒRNĪBU

[Orģināls grieķiski, no kā šis tulkojums ir veikts, tika atrasts Kotelerija iespiests, viņa piezīmēs par Apustuļu darbiem no manuskripta Nr. 2 279 Francijas Karaliskajā bibliotēkā. To piedēvē Tomam un pieņem, ka oriģinālā tas bijis saistīts ar Marijas evaņģēliju.]

Mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus Bērnības Darbu un Brīnumu apraksts.

 

I. nodaļa.

2 Jēzus brīnumainā [veidā] attīra [duļķainu] ūdeni pēc lietus. 4 Spēlējas ar māla zvirbuļiem, ko viņš atdzīvina sabata dienā.

ES, TOMS, Izraēļa dzimtais, spriežu, ka ir nepieciešams darīt zināmu mūsu brāļiem starp pagāniem Kristus darbus un brīnumus viņa bērnības laikā, kad mūsu Dievs un Kungs Jēzus Kristus darbojās pēc savas dzimšanas Betlēmē, mūsu zemē, par ko es pats dabūju brīnīties; [un] tam sākums ir tāds, kā turpmāk [te] sekos.

2 Kad bērnam Jēzum bija pieci gadi [no dzimšanas] un te gadījās lietus gāze, kas nupat bija beigusies, tad Jēzus spēlējās ar citiem ebreju zēniem pie skrejošās straumes; un ūdens kāpa ārā no krastiem, nostādamies nelielās lāmās;

3 Bet ūdens tūlīt pat tapa tīrs un atkal lietojams; viņš tās [palu straules] iznīcināja tikai ar savu vārdu vien, un tās gatavībā viņam pakļāvās.

4 Tad viņš paņēma no straumes krasta nedaudz mikla māla un izveidoja no tā divpadsmit zvirbuļus; un turpat bija arī citi zēni, kas ar viņu spēlējās.

5 Bet īstens jūds noskatījās uz lietām, ko viņš darīja, proti, ka viņš mālā veido zvirbuļu tēlus sabata dienā, tūlīt pat gāja prom un izstāstīja viņa tēvam Jāzepam, un teica:

6 Lūk, šis zēns spēlējas upes krastā, un ņem mālus un taisa no tiem divpadsmit zvirbuļus, un apgāna sabatu.

7 Tad Jāzeps atnāca uz vietu, kur viņš bija, un kad viņš to ieraudzīja, pasauca viņu un teica: kāpēc tu dari to, ko nav likumīgi sabata dienā darīt?

8 Tad Jēzus sasita kopā savu roku plaukstas, uzsauca zvirbuļiem un teica tiem: Kustat, lidojiet prom! Un kamēr dzīvosiet, pieminat mani.

9 Tā zvirbuļi [aizspurdza] prom, celdami kņadu.

10 Jūdi to redzēja, bija pārsteigti un gāja projām, un pastāstīja saviem galvenajiem, kādu dīvainu brīnumu tie bija redzējuši, Jēzus darītu.

 

II. nodaļa.

2 liek tam zēnam nonīkt, kas izārdījis viņa zivju dīķus, 6 daļēji to [atgriež pie veselības], 7 nonāvē citu zēnu, 16 liek aklumam sist savus apsūdzētājus, 18 par ko Jāzeps plūc viņu aiz auss.

BEZ TAM rakstveža Annasa dēls te stāvēja ar Jāzepu un ņēma vītola zaru, un izklīdināja ūdeņus, kurus Jēzus vāca ezeros [dīķos].

2 Bet Jēzus-zēns redzēja, ko viņš izdarījis, un tapa dusmīgs, un sacīja viņam: Tu, muļķi, kas nodarīji postu še [taisītiem] ezeriem, ka kliedēji ūdeni?

3 Lūk, tagad tu kaltīsi kā koks un turpmāk nenesīsi ne lapas, ne zarus, nedz augļus.

4 Un nekavējoties tas viss viscauri nonīka.

5 Tad Jēzus aizgāja projām mājās. Bet zēna vecāki, kas bija nonīcis, apraudādami viņu jaunības nelaimi, ņēma un atnesa viņu pie Jāzepa, apsūdzēdami viņu, un sacīja: Kāpēc tu turi [audzini] dēlu, kas vainīgs pie tādiem [ne]darbiem?

6 Tad Jēzus pēc visu tur klāt esošo pieprasījuma izdziedēja viņu, atstādams tikai pašu mazāko locekli turpinām nīkt, lai viņi ņemtu vērā brīdinājumu.

7 Citu reizi Jēzus gāja pa ielu, un garām skrēja zēns, uzdrāzdamies virsū viņa plecam;

8 Par ko Jēzus tapa dusmīgs, sacīja viņam: tālāk tu netiksi.

9 Un tas uz vietas nokrita pie zemes beigts:

10 Kad to daži cilvēki redzēja, tie sacīja: Kur tāds zēns ir radies, ka viss, ko viņš saka, tūlīt pat piepildās?

11 Tad šā mirušā zēna vecāki ieradās pie Jāzepa un sacīja, sūdzēdamies: Tu neesi piemērots dzīvot kopā ar mums, mūsu pilsētā, ja tev ir tāds puika kā šis:

12 Vai nu iemāci viņam, lai svētī, nevis lādās, vai arī nošķiries ar viņu, jo viņš nāvē nost mūsu bērnus.

13 Tad Jāzeps pats pasauca Jēzu-zēnu un pavēlēja viņam, teikdams: Kāpēc tu dari šādas lietas, aizvainodams cilvēkus tā, ka viņi mūs nīst un vajā?

14 Bet Jēzus atbildēja: Es zinu, ka tas, ko tu saki, nenāk no tevis, bet no tiem, kuru labad man nekas nav sakāms;

15 Bet tie, kas tev to runājuši, cietīs mūžīgu sodu.

16 Un tūlīt pat tie, kas viņu apsūdzēja, kļuva akli.

17 Un visi tie, kas to redzēja, bija pārbijušies gauži un satriekti, un sacīja par viņu: Viss, ko viņš teicis, vai tas labs vai ļauns, uzreiz piepildās: un viņi likās izbrīnīti.

18 Un kad viņi redzēja šo Kristus rīcību, Jāzeps cēlās un plūca viņu aiz auss, par ko zēns bija dusmīgs, un teica viņam: Nomierinies;

19 Jo — ja viņi meklēs mūs, tad mūs nespēs atrast: tu rīkojies ļoti neapdomīgi.

20 Jebšu neattopi, kas es tevim esmu? Vairs mani neaiztiec!

 

III. nodaļa.

1 rsteidz skolmeistaru ar savām zināšanām.

ZINĀMS skolotājs, vārdā Zaķejs, stāvēja turpat, dzirdēja Jēzu sakām šīs lietas savam tēvam.

2 Un viņš bija ļoti pārsteigts, ka bērns būdams, viņš varēja tādas lietas runāt; un pēc dažām dienām viņš aizgāja pie Jāzepa un sacīja:

3 Tev ir gudrs un jūtīgs bērns, sūti viņu pie manis, ka viņš var iemācīties lasīt.

4 Kad viņš apsēdās mācīt Jēzum burtus, viņš aizsāka ar pirmo burtu «Alef»;

5 Bet Jēzus teica otro burtu «Mpet» («Bet»), «Cgimel» («Gimel») un pateica viņam visus burtus līdz pat alfabēta beigām.

6 Tad atvēris grāmatu, viņš mācīja to apgūt praviešus: bet viņš tapa apkaunots un bija neziņā kā aptvert, kādējādi viņš apzinājis burtus.

7 Un viņš cēlās un gāja mājās, brīnumaini izbrīnīts par kaut ko tik savādu.

 

IV. nodaļa.

1 Fragments par notikumu pie krāsotāja.

Kad Jēzus gāja garām minētā darbnīcai, viņš redzēja jaunu vīru mērcējam (vai krāsojam) dažas drēbes un zeķes katlā ar nelāgu krāsu, apstrādādams tās pēc katra pasūtītāja personiskās pasūtinājuma.

2 Mazais Jēzus piegāja pie jaunā vīrieša, kas to darīja, [un] arī paņēma dažas drānas.

* * *

Te beidzas fragments no Toma evaņģēlija par Kristus bērnību.