BĪBELĒ NEIETVERTIE TEKSTI (ZUDUŠĀS BĪBELES GRĀMATAS)

MARIJAS DZIMŠANAS EVANĢĒLIJS

(Pirmajos kristietības gadsimtos pastāvēja Evanģēlijs, kas saglabājis šo vārdu un tika piedēvēts sv. Matejam, un vairākas seno kristiešu sektas to uztvēra kā īstu un autentisku. Tas bija atrasts baznīctēva Jeremijas [Jerome] darbos, kas darbojās IV. gs. un no kā tapis mūsdienu tulkojums angļu valodā. Viņa laikabiedri Epifānijs, Salamas[?] bīskaps un Ostins [Austin] arī piemin Evaņģēliju ar šo nosaukumu. Senās kopijas atšķiras no Jeremijas eksemplāra, tāpēc pēc vienas no tām mācītais Faustuss, dzimis Britānijā, vēlāk Ricas bīskaps Provansā, centās pierādīt, ka Kristus nebija Dieva Dēls pat pēc Viņa kristīšanas; un ka Viņš nebija cēlies no Dāvida nama un Jūdas cilts, jo, saskaņā ar Evaņģēliju, ko viņš citē, Pati Dievmāte nav no šīs, bet no Levija cilts; Viņas tēvs bija priesteris vārdā Joahims. Tāpat no šā Evaņģēlija izriet, ka Koliridiešu [Koleridiāņu?] sekta iedibināja pielūgsmi un piedāvāja manchet [neraudzētas mīklas] maizi un trauslos cepumus vai oblātas kā ziedojumu Marijai, kuru viņi iztēlojās esam dzimušu no Jaunavas, tāpat kā pēc Kanoniskā Evanģēlija Kristus attiecīgi ir dzimis no Viņas. Epifānijs tāpat citē fragmentu, kas apraksta Zaharijas nāvi, kura nav Jeremijas kopijā, proti: «Par iemeslu Zaharijas nāvei templī bija tāds gadījums: kad viņš redzēja parādību, viņš ar izbrīnu spēja to atklāt, un vairs nespēja bilst ne vārda. Tas, ko viņš ieraudzīja, notika brīdī, kad viņš ziedoja smaržvielas, un viņš skatīja savā priekšā vīru ēzeļa veidolā. Kad viņš iznāca ārā, tam pietika spēka pateikt ļaudīm tikai: "Ak, vai jums, ko jūs pielūdzat?!", līdz tas, kuru viņš redzēja templī, atdeva viņam runas spējas. Pēc tam, kad Zaharija bija atjēdzies un bija spējīgs parunāt, viņš pavēstīja to jūdiem, un tie viņu nobendēja. Viņi piemetina (sk. Gnostiķus šajā grāmatā), ka šajā patiesajā ziņojumā virspriesteris ievēro viņu Likuma Devēja (Mozus Dieva) nosacījumu nest līdzi zvaniņus, un kad iegāja templī upurēt, tas, kuru viņi pielūdza, dzirdēja zvaniņu skaņas, kas deva viņam iespēju paslēpties, lai netiktu pieķerts kādā neglītā veidolā vai tēlā.» — Galvenā šā Evaņģēlija daļa ir ietverta Jēkaba Protoevaņģēlijā, kas seko kā nākamais pēc kārtas.)


I. nodaļa

1 Marijas vecāki. 7 Joahims, viņas tēvs un Anna, viņas māte, dodas uz Jeruzalemi, Ziedošanas svētkiem. 9 Virspriesteris Isahars nosoda Joahimu par bezbērnu dzīvi.

Svētītā un allaž godināmā Jaunava Marija cēlusies no ķēnišķīgas dzimtas un Dāvida ģimenes, dzimusi Nācaretes pilsētā un izglītojusies Jeruzalemē, Tā Kunga templī.

2 Viņas tēva vārds bija Joahims un viņas mātes — Anna. Viņas tēva ģimene bija no Galilejas, Nācaretes pilsētas. Viņas mātes ģimene bija no Betlēmes.

3 Viņu dzīves bija vienkāršas un šķīstas tā Kunga acīs, dievticīgas un bezgrēcīgas ļaužu priekšā. Jo viņi dalīja visu savu mantību trijās daļās:

4 vienu no tām viņi veltīja templim un tempļa kalpotājiem; otru viņi izdalīja svešiniekiem un cilvēkiem spaidīgos apstākļos; un trešo viņi pataupīja paši sev un izmantoja paši savā ģimenē.

5 Šādā šķīstībā Dievam par godu viņi nodzīvoja apmēram divdesmit gadus — cilvēciskā cieņā, bez bērniem.

6 Bet viņi svinīgi zvērēja — ja Dievs viņus apveltīs ar kaut vienu pēcteci, viņi veltīs to Tā Kunga kalpībai; tālab katros ikgadējos svētkos viņi devās uz Tā Kunga templi.1

7 Un notika, ka Ziedošanas svētkiem tuvojoties, Joahims kopā ar dažiem citiem no savas cilts devās uz Jeruzalemi, un tolaik virspriesteris bija Isahars;

8 Kurš, ieraudzījis Joahimu ar pārējiem kaimiņiem nesot savu ziedojumu, apnicināja gan viņu, gan viņa veltes un jautāja viņam,

9 Kāpēc viņš, kam nav bērnu, uzdrošinās rādīties starp tiem, kam ir? Piebilda, ka viņa ziedojums nav Dievam pieņemams, kas nosodījis viņu kā necienīgu, lai viņam būtu bērni; Rakstos teikts, ka nolādēts tas, kas nespēj dot Izraēļa ciltij vīrieti.

10 Tālāk viņš teica, ka vispirms jātiek vaļā no šā lāsta, dzemdinot kādu pēcnācēju, un tad stāties ar savām veltēm Dieva priekšā.

11 Bet Joahims bija pārlieku kaunā likts, satriekts par šādu negodu un atgriezās pie ganiem, kas ar ganāmpulkiem bija savās ganībās;

12 Jo negribēja atgriezties mājās, lai viņa kaimiņi, kas bija klāt un visu to no virspriestera dzirdēja, klaji viņu tādā pašā veidā nenopeltu.

1 Zamuēls I. 6, 7 u.c.


II. nodaļa

1 Un eņģelis parādās Joahimam 9 un pavēsta viņam, ka Anna ir cerībās un laidīs pasaulē meitu, kuru nosauks par Mariju, 11 tā tiks atvesta uz templi, 12 un tā kā līdz šim vēl būs jaunava, nesalīdzināmā veidā ieņems Dieva Dēlu: 13 dod viņam zīmi, 14 un dodas projām.

BET kad viņš bija te kādu laiku uzturējies, kādudien, kad bija viens, neparastā gaismā viņa priekšā nostājās Tā Kunga eņģelis.

2 Tam, kas bija šīs parādības iztraucēts, eņģelis, kas viņam parādījās, cenzdamies to nomierināt, teica:

3 Nebīsties, Joahim, nedz uztraucies, mani redzot, jo esmu Tā Kunga eņģelis, ko viņš ir pie tevis sūtījis, tā ka varu tev paust, ka tavas lūgšanas ir uzklausītas un tavas upura dāvanas Dieva priekšā pieņemtas.1

4 Jo Viņš no tiesas redzēja tavu kaunu un dzirdēja tevi bez bērniem netaisni negodā kritušu: jo Dievs ir grēka, bet ne dabas atriebējs;

5 Un tāpēc, kad Viņš noslēdz jebkuras būtnes dzemdi, viņš dara to šā iemesla dēļ, jo Viņš var vēl brīnumainākā kārtā to atkal atvērt, un tas, kurš dzimis, ir nevis iekāres auglis, bet Dieva dāvana.

6 Pirmā jūsu ciltsmāte Sāra bija tukša līdz pat savam astoņdesmitajam gadam: un tikai pašā vecumā viņa iznēsāja Īzaku, caur kuru tika dots solījums svētīt visas tautas.2

7 Arī Rahele, būdama tik ļoti Dieva cieņā, un kuru tik ļoti mīlēja svētais Jēkabs, ilgu laiku bija neauglīga, bet vēlāk kļuva Jāzepa māte, kas nebija tikai Ēģiptes valdnieks, bet daudzas tautas pasargāja no bada nāves.3

8 Kurš no soģiem bija drosmīgāks par Samsonu vai svētāks par Zāmuēlu? Un viņu abu mātes savu laiku bija neauglīgas.4

9 Bet ja prāts tevi nepārliecina par manis teiktā patiesību, tad pastāv pastāvīgas ieceres turpmākajiem gadiem, un tāpēc tie, kas ir neauglīgi, tiek virzīti pretī savam dižajam pārsteigumam; tāpēc tava sieva Anna dzemdinās tev meitu, un tev jānosauc viņa Marijas vārdā;

10 Saskaņā ar tavu zvērestu, viņa kopš bērnības ir jāveltī Dievam, un jābūt pildītai ar Svēto Garu jau no mātes klēpja; 5

11 Viņai nav brīv ne ēst, ne dzert neko, kas nav šķīsts, nedz saieties ar vienkāršiem ļaudīm, bet darīt to tikai Tā Kunga templī; tāpat viņa nedrīkst krist jebkādā neslavā vai paļauties sliktiem māņiem.

12 Šo gadu gaitā, tā kā viņa būs dzimusi brīnumainā veidā no tādas, kas tukša, tad viņa, būdama jaunava, spēs nesalīdzināmā veidā iznēsāt Visaugstā Dieva Dēlu, kurš, vārdā saukts Jēzus, sakarā ar sava vārda nozīmi, spēs kļūt par visu tautu Glābēju.6

13 Un tā būs zīme par lietām, kuras tev apgalvoju, proti, kad tu no nāksi pie Jeruzalemes Zelta vārtiem, tu tur satiksi savu sievu Annu, kas būs ļoti uztraukusies, ka neesi atgriezies ātrāk, un ielīksmosies, tad tevi sastopot.

14 Kad eņģelis bija to pateicis, tas devās no viņa prom.

1 Darbi X. 4
2
Radīšana XVI. 2 u.c. un XVIII. 10 u. c.
3 Radīšana XXX. 1-22 un XLI. 1 u. c.
4 Soģu XIII. 2 un Zām. 6 u. c.
5 Lūkass I. 15
6 Matejs I. 21


III. nodaļa

1 Eņģelis parādās Annai, 2 pastāsta viņai par meitu, ko viņai būs jādzemdē, 3 jāvelta Dieva kalpībai templī 5 kas, būdama jaunava un nepazīdama vīrieti, iznēsās Kungu 6 un tāpēc dod viņai zīmi. 8 Joahims un Anna satiekas un ielīksmojas, 10 un slavina To Kungu. 11 Anna nāk cerībās un iznēsā meitu, vārdā Mariju.

PĒC TAM eņģelis parādījās Annai, viņa sievai, teikdams: ne baidies, nedz domā, ka tas, ko tu redzi, ir gars.1

2 Jo es esmu tas eņģelis, kas apliecinājis tavas lūgšanas un zvērastus Dieva priekšā, un tagad esmu nosūtīts pie tevis, tāpēc varu tev izpaust, ka no tevis dzims meita, kuru būs nosaukt par Mariju, un viņa būs svētīta starp visām sievietēm.2

3 Uzreiz pēc dzimšanas viņa būs pildīta ar Tā Kunga labvēlību, un tas turpināsies trīs gadus, kamēr viņa tiks atšķirta no tēva mājām, un pēc tam, būdama novēlēta Tā Kunga kalpībai, nedrīkstēs pamest templi, kamēr sasniegs pilngadību.

4 Īsi sakot, tur viņa kalpos Kungam dienu un nakti gavējot un lūdzot,3 atturoties no jebkā nešķīsta un nedrīkst iepazīt nevienu vīrieti;

5 Bet, būdama nesalīdzināms paraugs, bez jebkādas sēklas izšļākšanas un nevainības zaudēšanas, jaunava, neiepazīstot nevienu vīrieti, ieņems dēlu, un šī jumprava iznēsās Kungu, kurš gan ar labestību, gan vārdu un darbiem taps par pasaules Pestītāju.

6 Tāpēc celies un ej uz Jeruzalemi, un kad tu nonāksi vietā, ko sauc par Zelta vārtiem (jo tie ir apzeltīti), kā zīmi par to, ko tiku tev teicis, tu satiksi savu vīru, par kura drošību tu tik stipri bažījies.

7 Kad tādējādi redzēsi, ka tas piepildījies, tici, ka arī viss pārējais, ko tev sacīju, nešaubīgi piepildīsies.

8 Tad pēc eņģeļa pavēles viņi abi atstāja vietas, kur tobrīd atradās, un kad ieradās tur, kur eņģeļa pareģojums norādīja, tie sastapa viens otru.

9 Tad, priecādamies viens par otra redzējumu un būdami pilnīgi gandarīti par apsolīto bērnu, viņi pienācīgi pateicās Kungam, kas ceļ godā nabagos.

10 Pēc Tā Kunga slavēšanas viņi atgriezās mājās un dzīvoja tur priecīgās un pārliecinātās gaidās par Dieva solījumu.

11 Tā Anna nāca cerībās un iznēsāja meitu un saskaņā ar eņģeļa vēlēto vecāki viņu nosauca par Mariju.

1 Matejs XIV. 26
2
Lūkass I. 28
3
Lūkass II. 37


IV. nodaļa

1 Marija trīs gadu vecumā tiek nogādāta templī. 6 Kāpjot pa tempļa kāpnēm, notiek brīnums. 8 Viņas vecāki upurē un atgriežas mājās.

UN KAD bija aizritējuši trīs gadi, un pienācis viņas atšķiršanas laiks, viņi nogādāja Jaunavu līdz ar veltēm Tā Kunga templī.

2 Un saskaņā ar piecpadsmit pakāpju[???] Psalmiem1, templim bija piecpadsmit pakāpienu, pa kuriem kāpt augšā.

3 Jo templis bija izcirsts kalnā, bet altāris dedzināmajiem upuriem, kas bija ārpusē, nebija turpat, bet augšā pa kāpnēm;

4 Svētās Jaunavas, mazās Marijas vecāki uzcēla viņu uz viena no šiem pakāpieniem;

5 Bet kamēr tie novilka ceļojuma drānas un pēc paražas uzvilka kaut ko glītāku un tīrāku,

6 tajā pašā laikā Tā Kunga Jaunava tādā pat veidā uzkāpa pa visiem kāpieniem, vienu pēc otra, bez palīdzības no malas, viņu paceļot vai vedot, tā ka jebkurš varēja spriest, ka viņa ir īstajā vecumā. [???]

7 To paveica Tas Kungs savas Jaunavas bērnībā, izdarīja šo ārkārtējo darbu, un šā brīnuma liecība pauž, cik dižena Viņa spēs būt nākotnē.

8 Bet vecāki veltīja savu ziedojumu saskaņā ar likuma paražu un pilnveidoja savu zvērestu, atstāja Jaunavu pie citām jaunavām tempļa telpās, kurp Viņu aizveda, un tad tie atgriezās mājās.

1 Tie ir: 120.-134. Psalms, ietverot abus minētos


V. nodaļa

2 Marijai palīdz eņģeļi. 4 Virspriesteris pavēl visām četrpadsmitgadīgajām jaunavām pamest templi un censties apprecēties. 5 Marija atsakās, 6 apzvēr savu nevainību Tam Kungam. 7 Virspriesteris pavēl pulcēties visiem Jeruzalemes varasvīriem, 11 kas lūdz To Kungu pēc padoma šai lietā. 13 Balss no mercy-seat [līdzjūtības troņa?]. 15 Virspriesteris paklausa tai, pavēlot visiem no Dāvida nama atnest katram atvasi[?] uz altāri, 17 tikai tas, kura atvase uzziedēs un pār kuru nāks Svētais Gars, drīkstēs saderināties ar Jaunavu.

BET Tā Kunga Jaunava gadu gaitā pieņēmās arī tikumā, un, saskaņā ar psalmotāja teikto, Viņas tēvs un māte atstāja Viņu, bet Tas Kungs parūpējās par Viņu.

2 Jo Viņa ik dienas sarunājās ar eņģeļiem, un katru dienu pieņēma Dieva sūtņus, kuri aizsargāja Viņu no jebkura veida ļaunuma un lika būt pārpilnai ar visu to labāko;

3 Un kad Viņa visbeidzot sasniedza četrpadsmit gadu vecumu, tā kā ļaunais nespēja nekā padarīt Viņas pārbaudītajai slavai, visi labie ļaudis, kas iepazina Viņu, izteica apbrīnu par viņas dzīvi un runu.

4 Šajā laikā virspriesteris izdeva publisku rīkojumu, ka visām jaunavām, kas templī kopus izmitinātas un kurām pienācis šis vecums, jāatgriežas mājās, un tā kā viņām tagad iestājies piemērots briedums, saskaņā ar savas zemes paražām jācenšas apprecēties.

5 Uz šo pavēli, kam visas pārējās jaunavas padevās paklausīgi, vienīgi Marija, Tā Kunga Jaunava, atbildēja, ka nepakļausies tai.

6 Ņemot vērā iemeslus, kāpēc gan Viņa, gan Viņas vecāki veltījuši Viņu Tā Kunga kalpībai; turklāt Viņa apzvērējusi jaunavību Tam Kungam, un šo zvērestu Viņa nolēmusi nekad nelauzt, pārguļot ar vīrieti.

7 Te nu virspriesteris nonāca grūtībās,

8 Redzēdams, ka, no vienas puses, nedrīkst lauzt zvērestu un neklausīt Rakstiem, kuros pausts: zvēri un pildi, 1

9 nedz, no otras puses, ieviest paražu, pēc kuras sāks izrīkoties svešzemnieki, [???]

10 Tāpēc kopīgā apspriedē jāsatiekas visiem Jeruzalemes un apkārtējo novadu varasvīriem, lai viņš varētu pieņemt to padomu, kā viņam labāk rīkoties tik sarežģītā jautājumā.

11 Kad visi attiecīgi bija sapulcējušies, viņi vienprātīgi izlēma lūgt To Kungu un šīs lietas sakarā vaicāt Viņa padomu.2

12 Un kad viņi visi bija uzsākuši lūgšanu, virspriesteris parastajā veidā prasīja pēc Dieva padoma.

13 Un nekavējoties no arkas un no mercy seat [žēlsirdības tronis, sēdeklis?] atskanēja Balss, ko dzirdēja visi klātesošie; tas varēja būt prasītais vai sameklētais caur Jesajas pravietojumu, kam jaunava var būt nodota un saderināta; [???]

14 Jo Jesaja bija teicis, ka turpmāk būs[?] no Jeses stumbra jāņem atvase, un no tās jāizplaukst ziedam,

15 Un pār to vīru nolaidīsies Tā Kunga Gars, Dievziņas un Izpratnes Gars, Padoma un Spēka Gars, Gudrības un Godbijības gars, un viņu piepildīs Bijāšanas Gars no Tā Kunga dusmības.

16 Tad nu, saskaņā ar šo pravietojumu, viņš noteica, ka visi Dāvida nama un ģimenes vīrieši, kuri ir laulības spējīgi un nav precējušies, katram jāatnes sava atvase un jāliek uz altāra,

17 Un ja nu kāda vīra nestajai atvasei uzplauks pumpurs, un ja uz tās gala nosēdīsies Tā Kunga Svētais Gars dūjas izskatā, tam ir jābūt tam vīram, kuram Jaunava jānodod un jāsaderina.

1 Eklez. V. 4-6 un Psalmi LXXVI. 11
2
Skaitļu??? XXVII. 21, salīdz. ar Sāk.??? XXVIII. 30; Lev. VIII. 8; Deut. XXXIII. 8; Ezra II. 63; Nehem. VII. 65


VI. nodaļa

1 Jāzeps paņem nost savu atvasi. 5 Dūja uzmetas uz tās. Viņš saderinās ar Mariju un atgriežas Betlēmē. 7 Marija atgriežas savu vecāku namā Galilejā.

STARP pārējiem bija arī cilvēks vārdā Jāzeps no Dāvida nama un ģimenes, vīrs jau krietni gados, kas paņēma nost savu atvasi, kamēr katrs centās parādīt savu.

2 Un kad nebija redzams nekas pieņemams Debesu Balsij, virspriesteris nosprieda, ka pareizi būtu atkal vaicāt Dievam,

3 Kas atbildēja, ka tas, ar kuru Jaunava saderināma, ir vienīgais no tiem kas te sanākuši, bet nav parādījis savu atvasi.

4 Jāzeps tādējādi tika atklāts.

5 Tālabad, kad viņš atnesa savu atvasi, un no Debesīm nolaidās dūja un uzmetās uz tās gala, ikviens skaidri redzēja, ka Jaunava ir jāsaderina ar viņu:

6 Kad beidzās atbilstošais, ierastais saderināšanās ceremoniāls, viņš atgriezās savā dzimtajā pilsētā Betlēmē, lai savestu kārtībā māju un sagādātu vajadzīgo kāzu mielastam.

7 Bet Tā Kunga Jaunava Marija ar septiņām citām tā paša vecuma jaunavām, kas bija atšķirtas no krūts tajā pašā laikā un kurām priesteris bija norādījis viņu pavadīt, atgriezās Viņas vecāku namā Galilejā.


VII. nodaļa

7 Jaunavu sveicina Gabriēls, kas Viņai izskaidro, ko domāt, nepārguļot ar vīru[], jo Viņa ir Jaunava, 19 ar Svētā Gara palīdzību, kas nāks pār Viņu bez iekāres kaismes. 21 Viņa pakļaujas.

TAJĀ laikā, kad viņa pirmoreiz atgriezās Galilejā, Dievs pie Viņas sūtīja eņģeli Gabriēlu, lai paziņotu viņai ieceri par mūsu Pestītāju un veidu, kā Viņai to pieņemt[].

2 Tā nu, ienācis Viņā, viņš piepildīja kambari, kur Viņa atradās, ar brīnumainu gaismu un vislaipnākajā veidā Viņu sveicināja, teidams:

3 Esi sveicināta, Marija! Tu, Tā Kunga Pati vēlamākā! Ak, Jaunava, kas pilna Maiguma! Tas Kungs ir ar Tevi, Tu esi svētīta starp visām sievietēm, Tu esi svētīta starp visiem vīriešiem, kas līdz šim dzimuši.1

4 Bet Jaunava, kura iepriekš bija labi iepazinusies ar eņģeļu izskatu un kurai šāda Debesu gaisma šķita jo neparasta[],

5 nebija izbijusies ne no eņģeļa parādīšanās, nedz pārsteigta par gaismas spožumu, bet tikai nemierā ar eņģeļa teikto:

6 Un sāka apdomāt, ko tik ārkārtēju šāds sveiciens varētu nozīmēt, ko tas sola un kā tas viss beigsies.2

7 Pie šīs domas dievišķi iedvesmotais eņģelis pauda:

8 Nebīsties, Marij, jo es taču šajā sveicienā neparedzēju neko pretrunā Tavai šķīstībai:

9 Jo Tu esi radusi Tā Kunga labvēlību, tā kā izvēlējies saglabāt šķīstību.

Tāpēc, ka Tu esi Jaunava, tev jāieņem bez grēka un jāiznēsā dēls.

Viņam jābūt dižam, jo Viņam būs valdīt no jūras līdz jūrai, un no upēm līdz pasaules malai.3

Un Viņu sauks par Visaugstākā Dēlu; jo Tas, kas ir dzimis [in a mean state] pasaulē valda un tiek celts godā Debesīs.

Un tas Kungs dos viņam viņa tēva Dāvida troni, un viņš uz mūžiem valdīs pār Jēkaba namu, un viņa karaļvalstij robežu nebūs.

Jo viņš ir Ķēniņu Ķēniņš un Kungs pār Kungiem un viņa tronis pastāvēs mūžīgi mūžam.

Uz šo eņģeļa runu Jaunava neatbildēja ne tāpēc, ka neticētu, bet gribēja izprast tā visa jēgu.

Tad Viņa jautāja: kā gan tas var notikt? Kā redzams, saskaņā ar manu zvērestu, es nekad neiepazīšu nevienu vīrieti, — kā gan ieņemšu bērnu bez vīrieša sēklas?

Uz to eņģelis atbildēja un teica: nedomā, Marij, ka Tu ieņemsi parastā veidā.

Jo nepārguļot ar vīrieti, tāpēc ka esi Jaunava, Tu ieņemsi; kaut arī Jaunava, Tu iznēsāsi; un kaut esi Jaunava, pazīdināsi.

Jo Svētais Gars nāks pār Tevi un Visaugstākā spēks Tevi segs bez iekāres kaismes.

Tāpēc tas, kuram jāpiedzimst no Tevis, ir jābūt vienīgi svētam, jo tikai Viņš būs ieņemts bez grēka un piedzimis sauksies par Dieva Dēlu.

Tad Marija pastiepa uz priekšu rokas un, pacēlusi acis uz debesīm, bilda: Lūk! Tā Kunga kalpone! Lai tā ar mani notiek saskaņā ar Viņa vārdu.4

1 Luk. I. 28
2 Luk. I. 29
3 Luk. I. 31 u. c.
4 Luk. I. 28


VIII. nodaļa

1 Jāzeps atgriežas Galilejā apprecēt Jaunavu, ar kuru tika saderināts. 4 Pamana, ka Viņa ir gaidībās, 5 ir satraucies, 7 vispirms izlemj Viņu aizsūtīt projām, 8 Tā Kunga eņģelis viņam izskaidro, ka tas nav vīrieša bet Svētā Gara darīts, 12 Marija ir gaidībās, bet saglabājusi šķīstību, 13 atgriežas ar Viņu Betlēmē, 15 kur Viņa iznēsā Kristu.

JĀZEPS tad devās no Jūdejas uz Galileju ar nodomu apprecēt Jaunavu, ar kuru bija saderināts:

2 Jo tagad bija jau apmēram trīs mēneši, kopš Viņa bija saderēta viņam.

3 Beidzot bija skaidri redzams, ka Viņa ir bērna gaidībās, un tas nebija no Jāzepa ieņemts:

4 Tāpēc, ieradies pie Jaunavas visai brīvi, it kā būtu to jau apņēmis par sievu, un tērzēdams ar Viņu, viņš pamanīja, ka tā ir bērna gaidībās.

5 Un sakarā ar to sāka uztraukties un šaubīties, nezinādams, kādu nostāju nu labāk ieņemt;

6 Būdams vienkāršs vīrietis, viņš nelabprāt gribēja to Viņai izpaust, nedz apkaunot Viņu ar aizdomām, ka Viņa ir palaistuve, jo viņš bija dievbijīgs vīrs.

7 Tāpēc viņš izlēma slepus darīt galu viņu norunai un slepus aizsūtīt Viņu prom.

8 Bet kamēr viņš apdomāja šīs lietas,1 sapnī savā priekšā ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, kurš viņam teica, Jāzep, Dāvida dēls, nebaidies:

9 Necenties perināt kaut kādas aizdomas par Jaunavas vainu ārlaulības sakaros vai domāt, ka ar Viņu noticis kas cits, nedz arī baidies Viņu ņemt sev par sievu;

10 Jo tas, kas Viņā ir iedzemdināts un tagad nomoka tavu prātu, nav vīra darīts, bet nāk no Svētā Gara.

11 Jo no visām sievietēm Viņa ir vienīgā Jaunava, kurai jāiznēsā Dieva Dēls, un tev jādod viņam vārdā Jēzus, tas ir, Pestītājs: jo Viņš glābs cilvēkus no viņu grēkiem.

12 Jāzeps pēc tam, atbilstoši eņģeļa pavēlei, apprecēja Jaunavu un neiepazina viņu, bet turēja šķīstu.

13 Un kad devītais mēnesis kopš Viņas ieņemšanas tuvojās, tad Jāzeps ņēma savu sievu un visas vajadzīgās mantas līdzi uz Betlēmi, pilsētu, no kuras bija nācis.

14 Un tas notika, kad viņi bija tur dienās, kurās pienāca Viņas radību laiks.

15 Un viņa laida pasaulē savu pirmdzimto Dēlu, kā svētie Evaņģēlisti mācījuši — mūsu vienīgo Kungu Jēzu Kristu, kurš kopā ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu dzīvos un valdīs turpmākajos laikmetos[].

1Mat. I. 19